Definīcija:Kādas valodas vienības (skaņas, morfēmas, vārda, vārdformas vai sintaktiskas konstrukcijas) lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi, piemēram, Rīt mēs iesim / ejam uz teātri. Vakara pusē debesis apmācās un sāka rasināt / smidzināt / līņāt sīks lietus. Aizstāšanu jeb substitūciju izmanto kā izpētes metodi valodniecībā, lai konstatētu, kādas funkcijas var veikt noteiktas valodas vienības. Terminoloģijā to izmanto, pārbaudot terminu sinonīmiju vai termina atbilstību definīcijai.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENsubstitution
LVaizvietošana; substitūcija
RUзамещение
DESubstitution
FRsubstitution
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
LVsubstitūcija
RUсубституция
Matemātika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
36 Zinātne
LVsubstitūcija
RUсубституция звуков
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
LVsubstitūcija
RUсубституция
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
LVsubstitūcija
RUподстановка
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
36 Zinātne
LVsubstitūcija
RUподстановка
Fizika, matemātika, astronomija. LZA TK terminoloģija 2. — R., 1959
36 Zinātne
ENsubstitution
LVsubstitūcija
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini