Definīcija:Psihiska īpašība, kas liecina par indivīda māku domāt un veidot loģisku, argumentētu viedokli par kādu jautājumu, situāciju vai problēmu. Spriestspēju vingrina un attīsta kritisko domāšanu ierosinoši uzdevumi, indukcija, dedukcija un verbāli loģiskās darbības.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca