Definīcija:A type of expansion board on PC-compatible computers that allows the playback and recording of sound, such as from a WAV or MIDI file or a music CD-ROM. Most PCs sold at retail include a sound card.
Definīcija:Personālo datoru papildierīce, kas no ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas. Izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, skaņas karte parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piem., sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni MIDI.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENsound card
LVskaņas karte
RUзвуковая карта
Definīcija:Personālo datoru papildierīce, kas no ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas. Izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, skaņas karte parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piem., sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni MIDI.
Personālie datori. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., Dati, 1998
64 Tehnoloģija
ENexpansion card(IETEICAMS); adapter card(PIEĻAUJAMS); communication card(PIEĻAUJAMS); sound card(PIEĻAUJAMS); add-on card(PIEĻAUJAMS); video card(PIEĻAUJAMS)