Sestdiena, 21. marts   Šī ir funkcionējoša termini.lza.lv versija. Apmeklējiet arī Latvijas Nacionālo terminoloģijas portālu.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


AkadTerm – plašākā latviešu terminu datubāze

 Palīdzība
Izmantojiet zvaigznīti * vārda daļu meklēšanai (piemēram, dator* vai *pratība)
Nozares:
Kolekcijas:
Jūs meklējāt servitūts
Atrasti 12 termini


  1. EN servitude; easement
    LV servitūts
    DE Dienstbarkeit; Grunddienstbarkeit; Last; Servitut
    FR servitude
    Sk. IATE šķirkli.
    Download IATE © European Union, 2026
  2. EN easement; servitute
    LV servitūts
    RU сервитут
    DE Grunddienstbarkeit; Dienstbarkeit
    FR servitude
    Definīcija: 1. Likumā noteikts pienākums zemes īpašniekam atļaut izmantot kādu viņa teritorijas daļu, esošos ceļus u. tml., lai citi īpašnieki nokļūtu pie saviem īpašumiem, varētu iekārtot dažādas komunikācijas.
    2. Vienas valsts suverenitātes ierobežošana kādā jautājumā (piem., par teritoriju, zemi) par labu citai valstij vai citām valstīm.
    Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
  3. EN right-of-common; right of use; servitude
    LV servitūts
    RU сервитут
    DE Belastung; Berechtigung; Nutzungsrecht; Servitut
    FR droit d’usage; servitude
    J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
  4. EN easement (IETEICAMS); right of way (PIEĻAUJAMS); right of access (PIEĻAUJAMS)
    LV servitūts (IETEICAMS); reālservitūts (PIEĻAUJAMS); piekļuves tiesības (PIEĻAUJAMS); personālservitūts (PIEĻAUJAMS); lietojuma tiesības (PIEĻAUJAMS); ceļa servitūts (PIEĻAUJAMS)
    DE Grunddienstbarkeiten (IETEICAMS); Zutrittsrecht (PIEĻAUJAMS); Wegerecht (PIEĻAUJAMS)
    FR servitude (IETEICAMS); droit de passage (PIEĻAUJAMS); droit d'accès (PIEĻAUJAMS)
    Definīcija: Right attached to one piece of land entitling the owner thereof to some right over adjacent land but not to take any part or produce thereof.
    EuroVoc tēzaurs v4.23 © Eiropas Savienība, 2026
  5. EN servitude
    LV servitūts
    Definīcija: Servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.
    VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini