Definīcija:Valodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana ikdienas saziņas procesā (runā) saistībā ar noteiktu lingvistisko un komunikatīvo (saskarsmes) īpašību kopumu, kas ietver vārdu pareizu izrunu, runas intonējumu, kā arī atsevišķas ekstralingvistiskās pavadparādības — mīmiku, žestu, attieksmi pret runas partneri, runas akta atbilstību konkrētajai runas situācijai. Latviešu valodā tradicionāli ‘runas kultūras’ jēdzienu mēdz ietvert ‘valodas kultūras’ jēdzienā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVrunas kultūra; valodas kultūra
RUкультура речи
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
28 Sociālie jautājumi
ENculture of speech
LVrunas kultūra
RUкультура речи
DERedekultur
FRculture de la parole
Definīcija:Mutvārdu un rakstveida runas izmantojums saziņas procesā atbilstīgi situācijai, mērķim un adresātam. Runas kultūra izpaužas, pareizi izrunājot un rakstot vārdus un teikumus, veidojot tekstu atbilstīgi tā žanram, kā arī paužot cieņpilnu attieksmi pret saziņas partneri un esot atbildīgam par runas etiķetes ievērošanu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca