Definīcija:Pārveidojums, pārmaiņa, pārkārtojums (piem., ekonomiskas Δ ir: agrārā reforma, naudas reforma u. c.).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENreform
LVreforma
RUреформа
DEReform
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVreforma
RUреформа
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
ENreform
LVreforma
RUреформа
DEReform
FRréforme
Definīcija:Radikāls pārkārtojums vai pārkārtojumu process, kas rada pārmaiņas kādā nozarē, institūcijā vai sabiedrības dzīves jomā. Reformas galvenokārt tiek veiktas, lai kaut ko, piemēram, izglītības sistēmu, piemērotu aktuāliem politiskajiem, sociālajiem vai ekonomiskajiem apstākļiem. Reformas var būt pakāpeniskas vai ātras, ja nepieciešams reaģēt uz krīzes situāciju vai ir notikušas pēkšņas politiskas pārmaiņas, piemēram, nodibināts autoritārs režīms vai atjaunota demokrātija. Reformu mērķis demokrātiskā sabiedrībā ir mainīt kaut ko konkrētajam laikam neatbilstošu, novērst trūkumus vai pārkāpumus, ieviest jaunākās tehnoloģijas, zinātnes sasniegumus u. tml. Izglītības reformas tiek veiktas, lai, piemēram, uzlabotu izglītības vadību, izglītības pieejamību, skolotāju sagatavošanu, lai ieviestu jaunas mācību programmas, formas un metodes. Pakāpeniskas reformas parasti tiek veiktas vairākos posmos, kas ietver reformas plānošanu, sagatavošanu, ieviešanu, novērošanu un novērtēšanu un korekciju. Izglītības reformas aktivizē pedagoģisko praksi, paplašina pedagogu sadarbību un rosina diskusijas par izglītību sabiedrībā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca