Definīcija:Starptautiska līguma slēgšanas pēdējais posms, kurā valsts augstākā varas institūcija apliecina valsts apņemšanos pildīt līgumā noteiktās saistības (piem., Latvijā līguma Δ veic Saeima, ASV — Kongress). Līgums pēc tā Δ iegūst juridisku spēku.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENratification
LVratifikācija
Definīcija:Oficiāls akts, ar kuru valsts piekrīt uzņemties noteikta jau parakstīta līguma saistības. Daļa līgumu saskaņā ar to noteikumiem stājas spēkā ar to parakstīšanas brīdi, savukārt citiem līgumiem ir nepieciešama ratifikācija, lai tie kļūtu saistoši līgumu parakstījušām pusēm. Dictionary of Diplomacy, 200
Sk. arī: instrument of ratification
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
12 TIESLIETAS
ENratification
LVratifikācija
Definīcija:NATO standartizācijā, dalībvalsts apņemšanās oficiāli pieņemt šā standartizācijas līguma saturu ar atrunām vai bez tām.
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini
28 SOCIĀLIE JAUTĀJUMI
ENratification
LVratifikācija
FRratification
Definīcija:NATO standartizācijā, deklarācija, ar kuru dalībvalsts ar vai bez atrunām oficiāli pieņem standartizācijas līguma saturu. Skatīt arī: implementation; NATO standardization agreement; reservation. 1/11/94
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini