Definīcija:Stāstītāja norāde uz to, kas ir tiešās runas autors, piemēram, “Tu esi izaugusi liela,” māte saka. Piebilde var būt tiešās runas priekšā, aiz tās vai starp tiešās runas vārdiem, retumis starp piebildes vārdiem ir tiešā runa.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENclause
LVatruna; klauzula; piebilde; piebildums
RUклаузула
DEKlausel
FRclause
Definīcija:Īpašs, arī ierobežojošs noteikums, paskaidrojoša piezīme, līguma atsevišķs punkts (piem., valūtas atruna).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
LVatruna; piebilde; piebildums
RUоговорка
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
ENnote; comment; remark
LVpiebilde; piebildums
RUоговорка
DEBemerkung
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENcomment; remark
LVkomentārs; piebilde; piezīme
RUкомментарий
Informātika. Īsa krievu-latviešu-angļu ražošanas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zvaigzne, 1989
64 Tehnoloģija
LVatruna; piebilde
RUоговорка
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
LVpiebilde
RUоговорка
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970