Definīcija:Kredīts, kuru iedzīvotājiem piešķir tirdzniecības uzņēmumi, bankas un citas kredītiestādes dārgu, ilgai lietošanai paredzētu un nekustamā īpašuma iegādei ar pēcmaksu. Patērētāji maksājumus veic pa daļām, kopā ar noteiktiem aizdevu procentiem. Attīstītās pasaules valstīs Δ ir ļoti izplatīts.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENconsumption credit
LVpatēriņa kredīts
RUпотребительский кредит
DEKonsumtionskredit
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENconsumer credit
LVpatēriņa kredīts
DEVerbraucherkredit
FRcredit à la consommation
Definīcija:The lending of money, or of a right to money, to members of the public by banks, finance houses, pawnbrokers and money-lenders, for the purpose of buying consumer goods, the goods themselves often being taken as a security for the loan. Directive 87/102/EEC lays down the conditions for harmonizing legal, regulatory and administrative provisions relating to consumer credit in the Member States.
