Definīcija:Palīgvārdu vārdšķira, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu, piešķirot atsevišķam teikuma loceklim vai visam izteikumam kopumā modālas, emocionālas vai jēdzieniskas nozīmes niansi, piemēram, šaubas (Es laikam esmu saaukstējies.), ierobežojumu (Māsa var atnākt ciemos tikai rīt.), iespējamību (Kaut rīt nelītu!), noliegumu (Nē, rīt tomēr nebraukšu uz Liepāju.), salīdzinājumu (Jūra, zila kā debess, klusi vēla krastā viļņus). Partikulu nozīme nosakāma tikai kontekstā. Pēc morfēmiskā sastāva var būt vienvārda (gan, ik, jā, jel, kaut, nē, pat, taču) un vairākvārdu partikulas (it kā, droši vien, gan jau). à apgalvojuma partikula; jautājuma partikula; nolieguma partikula; salīdzinājuma partikula; vēlējuma partikula
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVpartikula
RUчастица
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978