Definīcija:Konvencionālo noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē. ◊ pareizrakstības normas
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENortography
LVortogrāfija; pareizrakstība
RUортография
DEOrthografie
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
32 Izglītība un sakari
ENspelling; orthography
LVpareizrakstība
RUправописание
DERechtschreibung
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
32 Izglītība un sakari
LVpareizrakstība
RUправописание
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
LVpareizrakstība
RUправописание
Valodniecības terminu vārdnīca. — R., LVI, 1963
32 Izglītība un sakari
ENorthography
LVortogrāfija; pareizrakstība
RUорфография; правописание
DEOrthografie/Orthographie; Rechtschreibung
FRorthographe; graphie
Definīcija:Rakstpratības daļa, kuras apguve nodrošina pareizu rakstību. Ortogrāfija ir noteikumu sistēma runas atveidei rakstos. Ortogrāfijas un interpunkcijas noteikumu ievērošana praksē, tostarp mācību/studiju procesā, nodrošina netraucētu rakstveida saziņu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca