Definīcija:Kompetences veids, kas ietver pamatzināšanas un pamatprasmes, kas nepieciešamas kādas darbības uzsākšanai un/vai pamata pienākumu veikšanai, lai veidotu atbildīgu attieksmi, darbojoties reālās dzīves vai mācību situācijās. Pamata kompetence ir pārbaudāma, nosakot apguves līmeni saskaņā ar izglītības pakāpei noteikto standartu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca