Definīcija:1. Cilvēka spēja noteikt savu atrašanās vietu apvidū vai kartē.
2. Orientierista spēja ar dažādu ierīču (karte, plāns, kompass, globālā pozicionēšanas sistēma GSP) palīdzību vai pēc dabiskiem orientieriem (Saule, Mēness, zvaigznes utt.) noteikt debespuses.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
LVorientēšanās; orientācija
RUориентация
Krievu-latviešu keramikas tehnoloģijas terminu vārdnīca — R., RTU, 1993
64 Tehnoloģija
LVorientēšana; orientēšanās; orientācijа
RUориентация
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
28 Sociālie jautājumi
ENorienteering
LVorientēšanās
Piedzīvojumu tūrisma termini
28 SOCIĀLIE JAUTĀJUMI
ENorientation
LVorientēšanās
VVC izstrādātie sociālo jautājumu, socioloģijas un statistikas termini