Definīcija:Kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums. Nomeni pēc to semantiskajām un gramatiskajām pazīmēm veido pretstatu darbības vārdiem.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVnomens
RUимя
Valodniecības terminu vārdnīca. — R., LVI, 1963
32 Izglītība un sakari
ENnomen
LVnomens
Definīcija:Jebkura zīme vai zīmju apvienojums, ar kuru entīte [tēma] ir pazīstama vai uz to atsaucas. Entītei [tēmai] var būt viens vai vairāki nomeni, un nomens var attiekties uz vairākām tēmām. Nomens ir piekļuves punkta pamatā.