Definīcija:Fiziska vai juridiska persona, kas nodibina iespējamo darījuma partneru savstarpējos sakarus, rūpējoties, lai tiek noslēgts darījuma līgums. Δ nav preču krājumu, viņš nefinansē darījumus un neuzņemas nekādu risku; viņam maksā (parasti procentos no darījuma summas) tas līgumpartneris, ar kuru šim Δ ir darījuma attiecības. Ir dažādi Δ: preču, apdrošināšanas, vērtspapīru, zemesgabalu, dzīvokļu, māju u. c. Δ.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENbroker
LVbrokeris; mākleris; starpnieks; aģents
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVmākleris
RUмаклер; брокер
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
12 Tieslietas
ENbroker
LVmākleris; starpnieks
Definīcija:Pārstāvis, kas pieņemts darbā, lai par attiecīgu samaksu veiktu darījumus un slēgtu līgumus. Citu personu emitēto vērtspapīru dīleris. Black's Law Dictionary, 193.
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
10 Eiropas Savienība
ENbroker
LVmākleris
DEMakler
FRcourtier
Definīcija:An individual or company that matches bids and offers in a market and charges a commission or brokerage fee.