Definīcija:Valodas vārdu krājums kopumā; arī vārdu kopums, kas raksturīgs valodai kādā tās izpausmē, darbības jomā — kādai sociālai vai profesionālai grupai, indivīdam, literāram darbam u. tml. ◊ profesionālā leksika; terminoloģiskā leksika; vispārlietojamā leksika (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVleksika
RUлексика; словарный запас; словарь
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
28 Sociālie jautājumi
LVleksika
RUлексика
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
LVleksika; (valodas) vārdu krājums
RUлексика; словарный состав (языка)
Valodniecības terminu vārdnīca. — R., LVI, 1963
32 Izglītība un sakari
ENvocabulary
LVvārdu krājums; leksika
RUсловарный запас
DEWortschatz; Lexik
FRvocabulaire; lexique
Definīcija:Kādas valodas vārdu kopums, ko šīs valodas lietotājs saprot un lieto savā runā mutvārdos un rakstveidā. Cilvēka vārdu krājums parasti tiek iedalīts aktīvajā un pasīvajā vārdu krājumā. Bērna vārdu krājums pieaug pakāpeniski, īpašu intensitāti sasniedzot skolas laikā, bet vārdu krājuma paplašināšanās ir nepārtraukts process, kas turpinās arī pieaugušajiem, lai arī vairs ne tik izteikti. Bērna vārdu krājuma apjoms pirmsskolā un sākumskolā ir viens no kognitīvās attīstības rādītājiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca