Definīcija:Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu. Visaptverošas veselības koncepcija wellness radās ASV 20. gs. 50. gados. Terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem well-being (labklājība), fitness (fiziskā labsajūta) un happiness (laime).
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENwellness
LVlabjūte
RUхорошее самочувствие; оздоровление
DEWohlbefinden; Wellness
FRmieux-être; bien-être
Definīcija:Stāvoklis, ko raksturo labsajūtas un labizjūtas kopums. Termins labjūte no medicīnas jomas pārgājis arī uz sociālo jomu. Izglītības procesā labjūte sekmē ikdienas darbošanās un mijiedarbības kvalitāti. Labjūte ir viens no nosacījumiem labbūtības veidošanai.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca