Definīcija:Runā — divu skaņu savilkums (kontrahēšanās) vienā, piemēram, dažādām zilbēm piederīgus blakus esošus patskaņus runā mēdz savilkt vienā garā patskanī: neesmu > [nsmu] vai divskanī: aerodroms > [airodroms].
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVkontrakcija; koptilpuma samazināšanās
RUконтракция; уменьшение общего объёма
Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca — 2006
36 Zinātne
LVsaraušanās; kontrakcija
RUсжатие
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
LVkontrakcija
RUконтракция
Latviešu-krievu un krievu-latviešu ģeoloģisko terminu vārdnīca — R., LU, 1995
36 Zinātne
LVsaspiešana; kontrakcija
RUсжатие
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
36 Zinātne
ENcontraction
LVkontrakcija
Definīcija:Vārda, zilbes vai savienojumu īsināšana, izlaižot burtus to vidū.