Definīcija:Vienošanās, kas panākta starp divām vai vairāk pusēm, pilnībā neapmierinot nevienas puses sākotnēji izteiktās intereses, prasības, vēlmes u. tml. Kompromisu raksturo visu iesaistīto pušu atteikšanās no savas sākotnējās pozīcijas, lai panāktu kopīgu risinājumu, kas līdz noteiktai pakāpei apmierina visus iesaistītos, rada līdzsvaru starp dažādām interesēm. Kompromisam var būt pozitīvas un negatīvas sekas, t. i., pozitīvi kompromiss ir vērtējams kā sadarbība kopīga mērķa sasniegšanai, bet negatīvi – ja kompromiss liek atteikties no principiālām vērtībām, ir tikai īslaicīgs problēmas risinājums. Pedagoģijā kompromisa rašanas prasme tiek veidota ar dažādām metodēm, piemēram, izmantojot dialoģiskās mācības, grupu darbu, projekta darbu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca