Definīcija:Vārds vai vārdu savienojums, kas izsaka autora attieksmi pret teikuma saturu un kam teikumā nav teikuma locekļa funkcijas un sintaktiska sakara ar pārējiem teikuma locekļiem, piemēram, Par laimi, nebija auksts. Iespraudums var būt arī teikuma daļa, kas izsaka dažādas modālas nozīmes, kā arī paskaidrojumu vai precizējumu, piemēram, Pats svarīgākais, kā šķiet, jau ir pateikts.Kā zināms, tas bija sen. Rakstos iespraudumu no pārējā teikuma parasti atdala ar komatiem.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENinset
LViespraudums
RUврезка
DEErgänzungskarte
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995