Definīcija:Stāvoklis, kas raksturo pieredzes un sagatavotības līmeni kādai konkrētai darbībai, rīcībai, procesam. Izglītībā šo terminu visbiežāk lieto, attiecinot to uz bērna gatavību skolai, ar ko saprot fizisko, psihisko un fizioloģisko attīstību, zināšanu, spēju un prasmju kopumu, kas nepieciešams skolas gaitu uzsākšanai. Par gatavību kā par vēlamas pakāpes stāvokli var runāt arī pārbaudījumu, sacensību, konkursu u. tml. kontekstā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENdevelopment
LVgatavība
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini
56 LAUKSAIMNIECĪBA
ENreadiness
LVgatavība
FRpréparation
Definīcija:Laiks, kādā vienību var sagatavot veikt uzdevumus, kuru izpildei tā organizēta, ekipēta un apmācīta. Šo laiku precizē vai mēra saskaņā ar rādītājiem, kas atspoguļo personāla pašreizējo stāvokli, materiālo bāzi un sagatavotības pakāpi. Tajā neiekļauj pārvietošanās laiku. (AJODWP 97)
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini
28 SOCIĀLIE JAUTĀJUMI
ENripeness; maturity
LVgatavība
DEReifezustand; Reifezeit; Ausgereiftheit
FRmaturité
Definīcija:Brieduma vai sagatavotības pakāpe; brieduma vai sagatavotības augstākā vālamā pakāpe
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini