Definīcija:Afikss, kas paradigmātiski mainās noteiktas morfoloģiskas paradigmas gramatiskajās formās gramatisko kategoriju robežās, piemēram, lietvārda locījumu galotnes, darbības vārda personu galotnes. Galotne vārdā vai vārdformā parasti ir pēdējais afikss. ◊ locījuma galotne; personas galotne; dzimtes galotne
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENtop
LVgalotne
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
64 Tehnoloģija
LVgalotne
RUвершина
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
ENapex; top; crown
LVgalotne
RUвершина
DEGipfel; Spitze; Zopf; Wipfel
FRcime; sommet
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
LVgalotne
RUокончание
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
LVgalotne
RUвершина
Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 12 — R., Zinātne, 1976
52 Vide
LVgalotne; maksimums; smaile
RUпик
LZA TK kartotēka
32 Izglītība un sakari
LVgalotne
RUокончание
Valodniecības terminu vārdnīca. — R., LVI, 1963
32 Izglītība un sakari
LVgalotne
RUвершина
DEGipfel
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
ENapex
LVgalotne
FRsommet
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini
56 LAUKSAIMNIECĪBA
ENtip
LVgalotne; smaile
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini