Definīcija:Afikss, kas paradigmātiski mainās noteiktas morfoloģiskas paradigmas gramatiskajās formās gramatisko kategoriju robežās, piemēram, lietvārda locījumu galotnes, darbības vārda personu galotnes. Galotne vārdā vai vārdformā parasti ir pēdējais afikss. ◊ locījuma galotne; personas galotne; dzimtes galotne
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVfleksija
RUфлексия
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978