Definīcija:Cilts, cilšu apvienība, tauta, nācija vai cita etniskā grupa; etniskā kopība.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENethnos
LVetnoss
RUэтнос
DEEthnos
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
ENnationality
LVtautība; etnoss
RUнациональность
DENationalität; Volkszugehörigkeit
FRnationalité
Definīcija:Uz etniskās identitātes pamata izveidojusies cilvēku kopība, kuru apvieno valoda, kultūra, vēsturiskā atmiņa un izcelsmes teritorija. Tautība ir, piemēram, latvietis, vācietis, ukrainis, krievs, polis, lietuvietis, čehs. Mūsdienās vārds tautība tiek lietots arī kā sinonīms vārdam nācija. Tautības, kas dzīvo ārpus savas izcelsmes teritorijas vai valsts, rūpējoties par savas etniskās identitātes saglabāšanu un tiesību aizsardzību, var veidot noteiktas tautības cilvēku apvienības, arī formālās un neformālās izglītības institūcijas, piemēram, mazākumtautību skolas.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca