Definīcija:Elektronu izsviešana no cietvielas (visbiežāk metāla) vai šķidruma virsmas. Elektronu emisiju var panākt, ķermeni karsējot (termoemisija), apgaismojot (fotoemisija), ievietojot stiprā elektriskajā laukā (autoelektronu emisija), kā arī dažādu ķermeņu virsmu apšaudot ar lādētām daļiņām.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
36 Zinātne
LVelektronu emisija
RUэлектронная эмиссия
Fizika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
36 Zinātne
LVelektronu emisija
RUэлектронная эмиссия
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
64 Tehnoloģija
LVelektronu emisija
RUэлектронная эмиссия
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964