Definīcija:Teksta vai atsevišķas valodas vienības izteiksmīgums, iedarbīgums. Valodas vienībām ekspresivitāti visbiežāk piešķir konotācija: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība u. c. Ekspresīvs ir, piemēram, vārds latvis salīdzinājumā ar vārdu latvietis, nenoteiksmes forma piecelties! pavēles nozīmē salīdzinājumā ar pavēles izteiksmes formu piecelieties!, teikums Kā lai es to zinu! salīdzinājumā ar teikumu Es to nezinu. ◊ stilistiskā ekspresivitāte; emocionālā ekspresivitāte
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENexpression
LVekspresija
DEAusprägungsstufe
FRniveau d'expression
Definīcija:Characteristics of the plant varieties and their state of expression
VVC izstrādātie bioloģijas un tās apakšnozaru termini