Definīcija:Tūrisma veids dabas reģionos un cilvēka neskartos reģionos, kura mērķis ir iepazīt bioloģisko daudzveidību un piedalīties kultūras pasākumos, mācīties saudzēt dabu un veicināt faunas un floras aizsardzību.
Definīcija:1. Tūrisma veids, kam raksturīga ceļošana relatīvi neskartā un mazapdzīvotā dabas vidē, lai izzinātu dabu, biotopus, novērotu augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītotu dabas aizsardzības jautājumos.
2. Ilgtspējīgs, videi draudzīgs un atbildīgs tūrisms, kura galvenais mērķis ir veicināt: 1) īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un dabas objektu aizsardzību, pārvaldi un apsaimniekošanu; 2) vietējo iedzīvotāju labklājību, vietējo uzņēmēju ienākumu pieaugumu un to godīgu pārdali; 3) sabiedrības izglītību vides izziņas un aizsardzības jautājumos.
Sk. arī tūrisma klasifikācija; tūrisma veids; ilgtspējīgs tūrisms
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENeco-friendly tourism; ecotourism; green tourism; ecological tourism
Definīcija:A trip to semi-natural areas to understand the natural and cultural history of the place visited, taking care of the integrity of the ecosystem; providing economical opportunities in order to allow the preservation of natural resources, benefiting the local population.
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini