Definīcija:Aizsargājama dabas teritorija, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskas vērtības un kas ir piemērota sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Dabas parkus veido apvidos ar īpatnējām gleznainām ainavām, nozīmīgiem dabas un kultūrvēsturiskiem objektiem, tajos notiek dabas aizsardzības un ainavu veidošanas pasākumi, ierīkotas vietas atpūtai, maršruti pastaigām, mācību un izziņas takas. Pirmie dabas parki pasaulē tika izveidoti XX gs. sākumā Vācijā, vēlāk — Francijā, Beļģijā. Latvijā 2002. gadā bija izveidots 21 dabas parks (Daugavas un Abavas ielejas, Gaiziņkalna, Tērvetes u. c.).
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
LVdabas parks
RUприродный парк
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
LVdabas rezervāts(IETEICAMS); savvaļas dzīvnieku rezervāts(PIEĻAUJAMS); medību liegums(PIEĻAUJAMS); medījamo dzīvnieku rezervāts(PIEĻAUJAMS); biosfēras rezervāts(PIEĻAUJAMS); savvaļas augu rezervāts(PIEĻAUJAMS); dabas parks(PIEĻAUJAMS)
FRréserve naturelle(IETEICAMS); site naturel protégé(PIEĻAUJAMS); réserve de flore(PIEĻAUJAMS); réserve de la biosphère(PIEĻAUJAMS); réserve de gibier(PIEĻAUJAMS); réserve de faune(PIEĻAUJAMS); parc naturel(PIEĻAUJAMS)
Definīcija:Teritorija, kura ir aizsargājama un tiek pārvaldīta, lai saglabātu kādu noteiktu dzīvotnes tipu un tā floru un faunu, kas bieži vien ir reta un apdraudēta.
Definīcija:Dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini