FRéducation centrée sur l’enfant; éducation axée sur l’enfant
Definīcija:Mācību procesa organizācijas veids, kas nosaka mācību metožu un mācību organizācijas formu izvēli saskaņā ar bērna dabisko attīstību. Tas rada priekšnosacījumus mācību procesam, kurā bērns piedalās gan mācību mērķu izvirzīšanā un uzdevumu noteikšanā, gan mācību satura un metožu izvēlē, kā arī veic paškontroli un sniedz savas darbības pašvērtējumu. Skolotājam ir ierosinātāja, palīga, konsultanta, padomdevēja funkcija. Bērncentrētās pieejas īstenošana praksē prasa attīstītu pedagoģisko kompetenci un bērna individuālās attīstības likumsakarību pārzināšanu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca