Definīcija:Vārds, kam ir atvasināts celms un kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā, piemēram, latviešu valodā no motivētājvārda gald-s ar priedēkli pa- un galotni -. atvasināts vārds pagalde.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
LVatvasinājums
RUпроизводное
Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca — 2006
36 Zinātne
LVatvasinājums
RUпроизводная
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
LVatvasinājums
RUпроизводная
Matemātika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
36 Zinātne
LVatvasinājums; atvasinātā
RUпроизводная
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
64 Tehnoloģija
LVatvasinājums
RUпроизводная
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
36 Zinātne
LVatvasinājums; atvasinātā funkcija
RUпроизводная функция
Fizika, matemātika, astronomija. LZA TK terminoloģija 2. — R., 1959
36 Zinātne
LVatvasināts; atvasinājums
RUпроизводная
DEabgeleitet; Ableitung
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
ENderivative
LVatvasinājums
Definīcija:Tas, kas cēlies no cita avota; iegūts no iepriekš esošā; otrējs. Tas, kas nav uzskatāms par pirmavotu, oriģinālu, bet kas ir radies vai iegūts no jau iepriekš esošā. Black's Law Dictionary, 443
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004