Definīcija:Īstenojusies spēja izprast un apjēgt būtisko par to, kas agrāk nav bijis uzmanības lokā vai pastāvējis vien nojausmās. Atskārsme var izpausties kā priekšstats par kaut ko, kā patiesības apjēgšana, kopsakarību apjauta vai kā pārliecības rašanās par kaut kā iespējamību.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca