Definīcija:Izliekta mūra celtnes struktūra, kura pārsedz atveri sienā un galvenokārt sastāv no ķīļveida elementiem, kas novirza lejupvērsto spiedienu uz atveres sānu daļām. Arku un velvi būvēs sākotnēji izmantoja romieši, vēlāk arī romānikas stila celtnēs. Arkas izmanto arī musulmaņu sakrālajā celtniecībā. Atkarībā no izliekuma formas izšķir pusloka, smailloka un lauztās arkas. Gotisko celtņu griestu pārsegumos izmantotās arkas dēvē par ribām vai nervīrām.
Sk. arī velve
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENarch
LVarka
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
64 Tehnoloģija
LVloks; arka
RUарка
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
64 Tehnoloģija
ENarch
LVarka
RUарка
DEBogen
FRarc; voûte; cintre
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENarch
LVarka
RUарка
DEBogen
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
LVarka
RUарка
Tehnika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
64 Tehnoloģija
ENarch
LVloks; arka
RUарка
DEBogen
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997
64 Tehnoloģija
ENarch
LVarka
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini