Definīcija:1. Sk. pilnvarot I. 2. Sk. pilnvarot II. 3. Piešķirt kādai programmai valsts atzītu statusu, piem., studiju programmai. 4. Oficiāli atzīt mācību iestādi, laboratoriju, kontroles iestādi u. c.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
LVakreditēt
RUаккредитовать
DEakkreditieren
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
ENto accredit
LVakreditēt
DEakkreditieren
FRacréditer
Definīcija:To put or bring into credit, to set forth as credible; to vouch for, sanction, or countenance
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini