Definīcija:No citas valodas aizgūta valodas vienība — vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml., piemēram, latviešu valodā vārds svece ir aizguvums no krievu valodas (свеча). Aizgūtie vārdi parasti pakļaujas aizguvējvalodas gramatikas likumiem, iegūstot attiecīgu noformējumu. ◊ leksiskais aizguvums; semantiskais aizguvums
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENloan (borrowing)
LVdeponējums; aizguvums
RUпередача предметов на временное пользование
DELeihnahme
Muzeoloģijas terminu vārdnīca — R., Latvijas Muzeju asociācija, 1997
32 Izglītība un sakari
ENborrowing
LVaizguvums
RUзаимстрование
DEEntlehnung
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
LVaizguvums
RUзаимствование
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978