Definīcija:Vārddarināšanas līdzekļa vai modeļa pazīme, kas izpaužas kā šī līdzekļa vai modeļa regulāra un plaša izmantošana jaunu noteiktas vārdšķiras vārdu darināšanā, piemēram, latviešu valodā īpaši produktīvs ir piedēklis -šan-, atvasinot lietvārdus no darbības vārdu celmiem. ◊ afiksa produktivitāte; vārddarināšanas modeļa produktivitāte
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENefficiency
LVproduktivitāte
Valsts kontroles izstrādāti termini
12 Tieslietas
LVproduktivitāte; ražīgums
RUпродуктивность
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
Definīcija:Rādītājs, efektivitātes mērs, kas raksturo attiecību starp indivīda, organizācijas vai nozares radīto produktu vai sniegto pakalpojumu un tam patērētajiem resursiem, tostarp laiku tā izstrādei. Produktivitāti nosaka profesionalitāte, atbilstoša darba vai mācību organizācija un vide, racionāla laika plānošana, precīza darbu sadale, īpaši strādājot grupās, darbinieku, studentu motivācijas programmas u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENproductivity
LVražīgums; ražība; produktivitāte
DEProduktivität
FRproductivité
Definīcija:a)the rate of output per worker or per machine in a factory;b)the rate return per unit (pound,dollar,etc.) of capital
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini