Definīcija:(fizikā) Hipotētiska starpvide, kas piepildot pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, arī starp atomiem un molekulām. Ar ēteru savā laikā mēģināja izskaidrot elektromagnētisko viļņu un staru enerģijas izplatīšanos. Eksperimenti parādīja, ka ētera nav, un tāpēc hipotēzi noraidīja.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
36 Zinātne
ENether, luminiferous aether
LVēters
RUэфир
DEÄther
FRether
Ilgonis Vilks. Astronomijas termini
36 ZINĀTNE
ENairtime
LVraidlaiks; ēters
DESendezeit
FRantenne
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
12 TIESLIETAS
ENether
LVēters
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini