Definīcija:A written order on a bank to pay a sum of money from funds in an account. Checks show the name of the company or individual receiving payment, the signature and account number of the person issuing the check, the payment amount and the current date. Checks usually are numbered in sequence.
Definīcija:Arī kvīts vai kases čeks, ir kases aparāta izdrukāts, retāk ar roku uz īpašas veidlapas rakstīts skaidrā naudā vai ar maksājumu karti veiktu maksājumu apliecinošs dokuments. Čeku iespējams izmantot norēķinos.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENreceipt
LVkvīts; čeks
Angļu-latviešu nodokļu terminu vārdnīca. — R., RTU, 2006
24 Finanses
ENcheck
LVčeks
Angļu-latviešu nodokļu terminu vārdnīca. — R., RTU, 2006
24 Finanses
ENcheque; check
LVčeks
RUчек
DEScheck
FRchèque
Definīcija:1. Noteiktas formas speciāls norēķinu dokuments, kurā ir rakstveida rīkojums bankai izsniegt no Δ izrakstītāja konta Δ uzrādītājam tajā norādīto naudas summu vai pārskaitīt noteiktu summu no Δ izrakstītāja konta uz Δ uzrādītāja kontu. Δ ir viens no maksāšanas dokumentiem. Pazīstami šādi Δ veidi: banku čeks, ceļojumčeks, vārda čeks, norēķinu čeks, uzrādītāja čeks, ordera čeks, preču čeks. 2. Darījumu apliecinošs dokuments, ko izdrukā elektroniskā ierīce vai sistēma un ko izsniedz klientam kā pierādījumu, ka par preci ir samaksāts.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENbill of exchange
LVčeks; vekselis
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.