Definīcija:Mācību organizācijas forma, kurā tiek pilnveidotas un padziļinātas prasmes kādā noteiktā mācību jomā vai mācību priekšmetā, darbu plānojot praktiskās nodarbībās nelielās grupās vai individuāli. Par praktikumu mēdz saukt arī mācību līdzekli, kurā ir piedāvāti likumi, skaidrojumi un praktiski uzdevumi, kas izmantojami kā papildmateriāls mācību satura apguves pilnveidei mācību stundās vai patstāvīgi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca