Definīcija:1. Kāda saimniekošanas subjekta vai objekta uzbūve, iekārtojums. 2. Sastāvdaļu savstarpējs izvietojums, to procentuālās attiecības. Ir, piem., šādas Δ: tautsaimniecības nozaru, pašizmaksas, iedzīvotāju, patēriņa, pārvadājuma, bilances, ienākumu u. c. Δ.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENstructure; texture
LVstruktūra
RUстроение; структура
DEAufbau; Bau; Gefüge
FRstructure; texture
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENstructure
LVstruktūra
FRstructure
Definīcija:slāņojuma, kroku, lūzumu un pārtraukumu aina ieža masās, kas iedala masu atsevišķos apgabalos vai ieža blokos
Ģeotehnika. Saskaņoto terminu saraksts
64 TEHNOLOĢIJA
ENstructure
LVstruktūra
RUструктура
DEStruktur
FRstructure
Definīcija:Kaut kā, piemēram, procesa, stāvokļa, notikuma u. c. komponentu, sistēmisks, savstarpēji atkarīgs izkārtojums. Struktūru var veidot komponentu izkārtojums noteiktā hierarhijā, piemēram, iestādes struktūra, vai procesā, darbību secībā, piemēram, mācību stundas struktūra. Struktūra var būt gan fiziski uztverama, uzskatāma, piemēram, būtnes ķermeņa struktūra, gan abstrakta, piemēram, teorētiska modeļa struktūra.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENconstruction
LVuzbūve
RUконструкция; построение
DEAufbau; Struktur
FRconstruction; structure
Definīcija:Fiziski uztverama objekta komponentu sistēmisks, t. i., savstarpēji atkarīgs, noturīgs sakārtojums. Izglītības procesā dažādu fenomenu, piemēram, atoma, teksta, analīze notiek atbilstoši loģiskiem, pierādījumos pamatotiem kritērijiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca