Definīcija:1. Likumā noteikts pienākums zemes īpašniekam atļaut izmantot kādu viņa teritorijas daļu, esošos ceļus u. tml., lai citi īpašnieki nokļūtu pie saviem īpašumiem, varētu iekārtot dažādas komunikācijas. 2. Vienas valsts suverenitātes ierobežošana kādā jautājumā (piem., par teritoriju, zemi) par labu citai valstij vai citām valstīm.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENright to building-timber
LVbūvkoku servitūts
RUсервитут на строевой лесоматериал
DEBauholzrecht
FRservitude
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
FRservitude(IETEICAMS); droit de passage(PIEĻAUJAMS); droit d'accès(PIEĻAUJAMS)
Definīcija:Right attached to one piece of land entitling the owner thereof to some right over adjacent land but not to take any part or produce thereof.