Definīcija:Prasība, tīkojums, kas saimniekojot bieži izpaužas uzņēmumu savstarpējās attiecībās (piem., Δ par laikā nepiegādātām precēm, neizdarītiem darbiem, nesamaksātiem rēķiniem).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:Cilvēka rakstura iezīme, kas izpaužas kā sava pārākuma demonstrēšana pār citiem cilvēkiem. Iedomību rada nekritiska attieksme pret sevi, savu spēju un ietekmes pārspīlēšana, neadekvāti augsts pašvērtējums un pretenziju līmenis. Mācību/studiju vidē iedomība traucē veidot līdzvērtīgas, draudzīgas attiecības; tas negatīvi ietekmē sadarbību un psiholoģisko klimatu kolektīvā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca