Definīcija:Mērķtiecīga darbība, lai ar mutvārdos vai rakstveidā izteiktu spriedumu vai atzinumu palīdzību ietekmētu indivīdu tā, ka viņš piekrīt izteiktajai domai, viedoklim, priekšlikumam, iecerētajai rīcībai vai tml., pieņem to un rīkojas, izturas saskaņā ar to. Pārliecināšana ir viens no paņēmieniem, ko izmanto mācību un audzināšanas procesā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENbelief; conviction
LVpārliecība
RUубеждение; убежденность
DEÜberzeugung
FRconviction; certitude; assurance; persuasion
Definīcija:Indivīda pieredzē izveidojies atziņu un uzskatu kopums, kas nosaka viņa attieksmi pret visdažādākajiem procesiem, reālijām, piemēram, sabiedrībā, kultūrā, darbā, vidē. Pārliecība ir arī ticība kaut kā patiesumam. Pārliecības veidošanās ir ilgstošs process, kurā būtiska loma ir ne vien ģimenei un vienaudžiem, bet arī izglītībai. Pārliecība laika gaitā var arī mainīties. To var ietekmēt jaunu zināšanu ieguve vai līdzšinējo pārliecību graujoša informācija, arī spēcīgi emocionālie pārdzīvojumi, satricinājumi, piemēram, tuva cilvēka nāve var laupīt pārliecību par Dieva esamību, lai gan cilvēks tam iepriekš ir ticējis.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca