Piektdiena, 20. marts   Šī ir funkcionējoša termini.lza.lv versija. Apmeklējiet arī Latvijas Nacionālo terminoloģijas portālu.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


AkadTerm – plašākā latviešu terminu datubāze

 Palīdzība
Izmantojiet zvaigznīti * vārda daļu meklēšanai (piemēram, dator* vai *pratība)
Nozares:
Kolekcijas:
Jūs meklējāt ordre
Atrasti 246 termini

ordre

  1. EN order; sort order; sorting order
    LV kārtošanas secība; secība
    RU порядок; порядок сортировки
    DE Reihenfolge; Sortierreihenfolge
    FR ordre; ordre de tri
    Definīcija: A way to arrange data based on value or data type.
    Microsoft Terminology 2023. Entry from the Microsoft Language Portal.
    © 2023 Microsoft Corporation. All rights reserved.
  2. EN sort; kind; category
    LV šķira
    RU сорт
    DE Sorte
    FR ordre
    Definīcija: Izstrādājumu atbilstības pakāpe noteiktām kvalitātes normām, normatīviem, piem., pēc vielas koncentrācijas pakāpes (sviests — pēc taukvielu procentiem), pēc tīrības pakāpes (milti) u. c. pazīmēm. Produkcijas iedalīšana Δ ir izplatīta pārtikas rūpniecībā un dažās citās nozarēs.
    Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
  3. EN order; instruction; direction
    LV rīkojums; varants
    RU распоряжение
    DE Anordnung
    FR ordonnance; directive; ordre
    Definīcija: Valsts iestādes vai uzņēmuma vadības uzdots obligāti pildāms konkrēts uzdevums, priekšraksts (kas nav pretrunā ar valsts likumiem un esošajiem noteikumiem) kādai iestādei, uzņēmumam vai personai veikt kādu noteiktu darbību (piem., starpniekam — atrast pircēju precei par pieņemamu cenu, nopirkt preci īsā laikā u. tml. vai arī no kādas darbības atturēties, t. i., preci nepārdot). Δ var būt rakstisks, mutisks, vispārīgs, konkrēts u. c.
    Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
  4. EN order
    LV pavēle; varants
    RU приказ
    DE Befehl
    FR commandement; ordre
    Definīcija: Iestādes, uzņēmuma vadītāju, vadošas amatpersonas mutisks vai rakstisks oficiāls un obligāts norādījums veikt kādas noteiktas darbības, darba procesā radot ko jaunu, nozīmīgu, nebijušu (piem., izveidot uzņēmumā jaunu ražotni, pieņemt darbā jaunu darbinieku), vai kaut ko pārmainīt, uzlabot u. tml. (piem., mainīt darbinieku savstarpējo pienākumu sadalījumu).
    Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
  5. EN order
    LV orderis
    RU ордер
    DE Order
    FR ordre
    Definīcija: 1. Rakstisks rīkojums, priekšraksts, piem., izsniegt vai saņemt preču materiālās vērtības, skaidru naudu.
    2. Sertifikāts, kura īpašniekam ir tiesības pirkt vērtspapīrus par iepriekš noteiktu cenu kādā laika periodā. Δ parasti izlaiž kopā ar akcijām, lai piesaistītu ieguldītājus jaunam akciju izlaidumam.
    Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
  6. EN work order; job order
    LV darbuzdevums; darba uzdevums
    RU наряд; трудовое задание
    DE Arbeitsauftrag; Fabrikationsauftrag
    FR ordre; mandat
    Definīcija: Rīkojuma dokuments pildīt noteiktu darbu. Δ parasti norāda darba apjomu, izpildes laiku un samaksu, kā arī veicamā darba raksturojumu u. c. datus.
    Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
  7. EN order
    LV uzdevums
    DE Auftrag
    FR ordre
    Sk. IATE šķirkli.
    Download IATE © European Union, 2026
  8. EN order
    LV kārta; rinda
    DE Ordnung
    FR ordre
    Sk. IATE šķirkli.
    Download IATE © European Union, 2026
  9. EN order; arrangement
    LV kārtība
    RU порядок; расположение
    DE Ordnung; Anordnung
    FR ordre
    Definīcija: Kārtošanas rezultāts, arī secība, kādā kaut kas, piemēram, objekti, procesi, darbības vai personas, seko cits citam.
    Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
  10. EN order
    LV kārtība
    RU порядок
    DE Ordnung
    FR ordre
    Definīcija: Stāvoklis, situācija, kuru raksturo disciplinētība un atbilstība vispārpieņemtiem vai konkrētiem nosacījumiem, noteikumiem, likumiem, par kuriem iepriekš ir panākta vienošanās. Izglītībā par kārtību biežāk tiek runāts disciplīnas nozīmē.
    Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
  11. EN order; direction
    LV rīkojums
    RU приказ; распоряжение
    DE Verordnung; Anordnung; Anweisung
    FR ordre
    Definīcija: Tiesisks akts, ko saskaņā ar savām pilnvarām un kompetenci izdod organizācijas vadītājs kādas darbības veikšanai, stāvokļa, kārtības, normu u. tml. mainīšanai. Rīkojums ir mutvārdu vai rakstveida norādījums, attiecīgs teksts, dokuments. Agrāk pārvaldes dokumentu sistēmā tika lietots termins pavēle.
    Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
  12. EN order
    LV pavēle
    RU приказ
    DE Anordnung
    FR ordre
    Definīcija: novec. Pārvaldes dokumentu sistēmā rakstiski sagatavots dokuments par obligāti izpildāmu prasību. Mūsdienās šādu dokumentu sauc par rīkojumu.
    Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
  13. EN order
    LV pavēle
    RU приказ
    DE Befehl
    FR ordre
    Definīcija: Obligāta prasība, nepieciešamība, kategorisks norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas vai stāvokļa mainīšanai.
    Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
  14. EN order
    LV pavēle
    FR ordre
    Definīcija: Rakstisks, mutisks vai signālveida paziņojums, ar kuru augstākstāvošais dod norādījumus zemākstāvošajam. 1/3/73
    VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini
  15. EN order
    LV pavēle
    FR ordre
    Definīcija: Rakstisks, mutisks vai signālveida paziņojums, ar kuru augstākstāvošais dod norādījumus zemākstāvošajam. 1/3/73
    VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini