Definīcija:Stāvoklis, kas raksturo pieredzes un sagatavotības līmeni kādai konkrētai darbībai, rīcībai, procesam. Izglītībā šo terminu visbiežāk lieto, attiecinot to uz bērna gatavību skolai, ar ko saprot fizisko, psihisko un fizioloģisko attīstību, zināšanu, spēju un prasmju kopumu, kas nepieciešams skolas gaitu uzsākšanai. Par gatavību kā par vēlamas pakāpes stāvokli var runāt arī pārbaudījumu, sacensību, konkursu u. tml. kontekstā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENmaturity
LVbriedums
RUзрелость; взрослость
DEReife; Mündigkeit
FRmaturité
Definīcija:Cilvēka dzīves cikla posms pēc jaunības, apmēram no 30 gadu vecuma. Cilvēkiem brieduma gados svarīgākais ir pašīstenošanās ģimenē, karjerā, profesijā vai tās maiņā un ar to saistītajā spējā mācīties, iekļaujoties mūžizglītības procesā, esot sociāli aktīvam un nodrošinot savas vajadzības.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENripeness; maturity
LVgatavība
DEReifezustand; Reifezeit; Ausgereiftheit
FRmaturité
Definīcija:Brieduma vai sagatavotības pakāpe; brieduma vai sagatavotības augstākā vālamā pakāpe
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini