Definīcija:Kādas valsts sabiedrības vairākuma valoda vai valsts valoda, kuru apgūst un lieto mazākumtautības pārstāvji, lai iekļautos valsts sociālekonomiskajā un kultūras dzīvē. Dažkārt par otro valodu sauc jebkuru valodu, ko apgūst pēc dzimtas valodas.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca