Definīcija:Darbība, arī audzināšanas metode, ko reizēm izmanto pedagoģiskajā procesā, rūpējoties par drošību, lai novērstu skolēna uzvedības problēmu ietekmi uz apkārtējiem. Izolācija nozīmē skolēna pagaidu izņemšanu no klases telpas un nodrošināšanu ar atsevišķu telpu, kurā viņš var mācīties individuāli. Izolācijas telpai jābūt aprīkotai ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, piemēram, grāmatām, datoru u. c. resursiem, kas nepieciešami mācībām. Šī metode izmantojama tikai gadījumos, ja nav citu iespēju risināt indivīda uzvedības problēmas. Pedagogam ir jāapzinās šīs metodes emocionālā un psiholoģiskā ietekme uz skolēnu, tāpēc ir svarīgi pirms lēmuma pieņemšanas par tās izmantošanu konsultēties ar sociālo pedagogu vai psihologu, lai skolā tiktu ievēroti drošības un bērnu tiesību aizsardzības noteikumi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENseclusion
LVnoslēgtība
RUсдержанность; необщительность
DEAbgeschlossenheit; Verschlossenheit
FRisolement; réserve
Definīcija:Cilvēkam rakstura iezīme, kas izpaužas kā nesabiedriskums, atturīgums, savrupība, arī mazrunība. Noslēgtība ir ciešā saistībā ar introversiju.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENsolitary confinement; seclusion
LVievietošana izolatorā
FRisolement
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini