Definīcija:Cilvēku grupa, iestāde, kas izveidota kāda mērķa sasniegšanai (piem., banka, apdrošināšanas iestāde).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENinstitution; establishment; office
LViestāde
RUучреждение
DEBehörde; Anstalt; Amt
FRétablissement; institution
Definīcija:Organizācija, kas veic valsts varas un pārvaldes funkcijas, kā arī nodarbojas ar sabiedrības sadzīves, sociālās un kultūras jomas vadīšanu; arī telpa, ēka, kurā šāda organizācija darbojas.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENinstitution of the European Union; EU institution; European Union institution; institution
LViestāde; Eiropas Savienības iestāde
DEOrgan der Union; Organ; Unionsorgan
FRinstitution de l'UE; institution de l'Union européenne; institution de l'Union; institution
Definīcija:Institūcija, kas darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu ir noteikta kompetence valsts pārvaldē, izglītībā, kultūrā vai citā jomā, kā arī ir piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai. Par iestādi sauc arī ēku, telpu kompleksu, kur strādā iestādes personāls. Izglītības iestādes galvenā funkcija ir īstenot akreditētas izglītības programmas.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENinstitution
LVinstitūcija
RUинституция
DEInstitution
FRinstitution
Definīcija:Valstisks vai sabiedrisks veidojums vai struktūrvienība – organizācija vai tās daļa, kura ir pilnvarota veikt noteiktus uzdevumus kādā valsts vai sabiedriskās dzīves nozarē un kuras rīcībā šo uzdevumu veikšanai ir noteiktas juridiskas pilnvaras, kompetence, kā arī materiālie, garīgie un finansiālie resursi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca