Definīcija:1. Lietas, uz kurām fiziskai, juridiskai personai vai valstij ir valdījums, lietojuma un rīcības tiesības. 2. Dažādu materiālo vērtību kopums, kas kādam pieder. 3. Priekšmets, lieta ar noteiktu lietošanas vērtību. Atkarībā no tā, kam Δ pieder, izšķir: privātpersonu Δ, uzņēmumu Δ, kolektīva Δ un valsts Δ. Noformējot uz Δ īpašuma tiesības, tā kļūst par īpašumu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000