Definīcija:Process, kurā notiek iekšējās darbības transformācija ārējā darbībā jeb pāreja no intelektuālās darbības uz praktisko darbību. Eksteriorizācija notiek tad, kad priekšstats, ideja, doma tiek atspoguļota verbāli, vizuāli, audiāli vai kinestētiski. Dažreiz eksteriorizācija tiek uztverta kā cilvēka pieredzes nodošanas mehānisms, kā idejas iemiesošanās materiālā produktā, tādējādi arī kultūra ir eksteriorizācijas rezultāts. Eksteriorizācijai pretējs process ir interiorizācija.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca