Definīcija:Cilvēka dzīves cikla posms no piedzimšanas līdz apmēram 12 gadu vecumam, kad sākas pusaudzība. Bērnību var aplūkot kā fizioloģiskas un psiholoģiskas attīstības posmu, arī kā sociāli noteiktu cilvēka dzīves posmu līdz pilngadībai jeb pieauguša cilvēka sociālā statusa sasniegšanai. Bērnību raksturo bērna 1) fiziska augšana un fizisko spēju attīstība; 2) emocionālā attīstība, kad veidojas spēja saprast savas un citu emocijas; 3) kognitīvā attīstība, kad viņš mācās iegūt zināšanas, izprast pasauli, domāt, interpretēt, risināt problēmas un izteikties; 4) sociālā attīstība, kad veidojas vērtīborientācija, prasme sadarboties un draudzēties, tiek apgūtas sociālās normas, morāle.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca